Nepieciešama viesnīca?
  • Istaba #1
    Pieaugušie
    Bērni
    Bērna vecums
Vieta
Ierašanās
Izbraukšana
Viesi un istabas
Istabu skaits
  • Istaba #1
    Pieaugušie
    Bērni
    Bērna vecums
Ieteicamās viesnīcas
Best Western Premier CHC Airport Genova
Best Western Premier CHC Airport Genova
TripAdvisor reitings Atsauksmju skaits: 391
Apskatīt vairāk
Hotel Palace
Hotel Palace
TripAdvisor reitings Atsauksmju skaits: 145
Apskatīt vairāk
Vis à Vis
Vis à Vis
TripAdvisor reitings Atsauksmju skaits: 570
Apskatīt vairāk
Park Hotel Argento
Park Hotel Argento
TripAdvisor reitings Atsauksmju skaits: 421
Apskatīt vairāk
Marina Place Resort
Marina Place Resort
TripAdvisor reitings Atsauksmju skaits: 182
Apskatīt vairāk
Rādīt vairāk viesnīcu
Par pilsētu Galerija Kur nakšņot?

Itālijas ziemeļos esošā Ligūrija ir tiešām neparasts reģions. Tā forma atgādina šauru pusloku, kurš iespraudies starp Vidusjūru un kalniem. Lai gan Ligūrija ir viens no mazākajiem Itālijas reģioniem, tas ir viens no visblīvāk apdzīvotajiem visā valstī.

Ligūrijas reģiona galvaspilsēta Dženova ir ne tikai viena no Eiropas lielākajām ostām, bet arī leģendārā Kristofora Kolumba dzimtene. Šauru ieliņu labirints, krāsainas mājiņas, greznas renesanses laikmeta ēkas, šalcošā jūra un majestātiski kalni šajā Itālijas pilsētā rada īpašu un neparastu gaisotni.

Amerikas atklājējs jūras braucējs Kristofors Komubs no Dženovas ostas izpeldēja XV gs. beigās. Bet XIX gs. vidū vēl viens slavens itālietis atstāja Dženovas ostu – tas bija Džuzepe  Garibaldi, kurš uzsāka Itālijas apvienošanas kampaņu.

Dženova lepojas ar iespaidīgu, vairākas tūkstošgades garu vēsturi. Pirmo apmetni šeit izveidoja ligūrieši, taču atrastas arī seno grieķu pēdas. Vēlāk teritorijā dominēja etruski, pēc kuriem valdīja neviens cits kā varenie romieši. Jau tolaik Dženova bija svarīgs tirdzniecības punkts. Diemžēl pēc Romas impērijas bojāejas ostas pilsētas nozīme mazinājās – tā pārvērtās vienkāršā zvejnieku ciematā.

934 gadā pilsētiņu izpostīja pirāti, kuri atkāpdamies to arī padedzināja. Taču tas nepatraucēja Dženovai atkal tikt uz kājām un sākt sacensību ar citām svarīgām Itālijas ostām – Pizu un Venēciju.

Fotogrāfijas Sidvics - wikimedia.org.  

XIII-XIV gs. Dženova kļuva tik stipra un ietekmīga Vidusjūrā, ka savā kontrolē pārņēma cukura, zīda, graudu un Āfrikas zelta tirdzniecību. Vēlākajos gadsimtos pilsēta piedzīvoja vairākus nemierus, kuri vājināja ostas ietekmi, līdz beidzot Dženova tika pievienota Spānijas karalistei. Šajā laika posmā ostas pilsētā dzīvoja daudzi slaveni mākslinieki, piemēram, Antoniss van Deiks vai Pīters Pauls Rubenss. Vēlāk sekoja garš nemieru periods, Austrijas un Francijas okupācijas, pasaules kari un pagājušā gadsimta sestās desmitgades tērauda krīze.

Taču Dženova pārdzīvoja visas nedienas, un mūsdienās tā ir viena no lielākajām ne tikai Itālijas, bet arī visas Eiropas jūras ostām. 2006. gadā Dženovas vecpilsēta tika iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objektu sarakstā. Šobrīd pilsētā dzīvo ap 600 tūkst. iedzīvotāju. Bez kuģniecības šeit ir attīstīta metalurģija, mašīnbūve, naftas pārstrāde, kā arī ķīmijas, vieglā un pārtikas rūpniecība.

Pēdējos gados Dženova vairākkārt cieta lietusgāzēs un plūdos, taču pilsēta nepazaudēja savu šarmu un turpina uzņemt tūristus.

Piemēram, ar vilcienu no Milānas līdz Dženovas centram var nokļūt mazāk nekā divās stundās, turklāt pilsētai ir arī sava lidosta. Pašā Dženovas centrā ērti pastaigāties ar kājām (lai gan nedaudz jāpasporto, ieveicot kalnainas pilsētas daļas), bet, ja nepieciešams, var izmantot gan autobusus, gan metro.

Dženovu no ziemeļvējiem aizsedz kalni, bet jūra sasilda gaisu, tāpēc pilsētā cauru gadu valda diezgan maigi laikapstākļi. Ziemā vidējā gaisa temperatūra ir ap 10°C, bet vasarā ap 23°C. Vislabvēlīgākais laiks, lai apmeklētu Dženovu, ir no aprīļa līdz septembrim, savukārt oktobris un novembris ir vislietainākie gada mēneši.

Fotogrāfijas 123rf.com.  

Laikam visvairāk tūristu uz Dženovu pievilina pilsētas akvārijs, kurš ir otrais lielākais Eiropā. Laivas formas ēka tika uzcelta 1992. gadā par godu Amerikas atklāšanas piecsimtajai gadadienai. Toreiz tas bija lielākais Eiropas akvārijs. Iespaidīgo jūras muzeju katru gadu apmeklē ap vienu miljonu apmeklētāju. Tā ekspozīcijā ir 71 akvāriji, 15000  dzīvnieki, 400 dzīvnieku sugas, 200 augu sugas un īstas laivas. Milzīgā telpā tika rādītas autentiskas Vidusjūras un tropiskas ekosistēmas.

Taču akvārijs nav vienīgais iemesls, kura dēļ vērts uzkavēties Dženovā vismaz pāris dienu. Lai labāk iepazītu šo ostas pilsētu, tās dzīvi, kā arī jūras, laivu un kuģniecības vēsturi, noteikti jāapmeklē Galatas jūras muzejs. Starp citu, Dženovas bāka La Lanterna ir pasaules senākā bāka, kura joprojām darbojas, kā arī viena no piecām augstākajām bākām pasaulē.

Interesantākās ielas pastaigai – Via Garibaldi, Via Cairoli un Via Balbi, kuras vēl tiek sauktas par Strade Nuove (latv. v. – Jaunās ielas). Šīs ielas tika radītas XVI gs. vidū ar nolūku sakoncentrēt vienuviet pilsētas greznos renesanses namus, kuros mitinātos turīgas un dižciltīgas pilsētas ģimenes. 2006. gadā Strade Nuove komplekss tika iekļauts UNESCO kultūras mantojuma sarakstā. Mūsdienās Strade Nuove namu telpās darbojas ne tikai pilsētas pašvaldība, bet arī dažādas bankas, kultūras iestādes, veikali.

Runājot par veikaliem, dženovieši apgalvo, ka labāk iepirkties nevis šaurā un maldinošā vecpilsētas ieliņu labirintā, bet gan plašās un gaišās Via XX Settembre, Via XXV Aprile, Via Roma ielās, kurās atrodas slavenāko preču zīmju veikali.

Taču, ja vēlaties sajust īsto senās ostas pilsētas dvēseli, tad tomēr nāksies paklaiņot pa vecpilsētas labirintu. Te iespējams atrast vietējo amatnieku veikaliņus, darbnīcas un antikvariātus, kuri atvērti jau ne vienu desmitgadi vien (runā, ka daži no tiem tika dibināti pirms divsimt gadiem). Pārtikas produktus vislabāk un visinteresantāk pirkt Mercato Orientale tirgū.

Fotogrāfijas 123rf.com.  

Uzmanības vērta ir arī tradicionāla Dženovas virtuve, kurā valda dārzeņi, olīveļļa un garšvielas. Viens no slavenākajiem Dženovas ēdieniem ir focaccia, neparasts baltās maizes plācenis. Daudzu restorānu un krogu ēdienkartēs noteikti atradīsiet pansotti – tradicionālos vietējos pelmeņus ar rāceņu, olu un rikotas siera pildījumu.

Bet laikam visslavenākais Dženovas produkts – spilgti zaļa pesto mērcīte. Šī dženoviešu mērce tiek gatavota no sasmalcināta bazilika, ķiplokiem un ciedra riekstiem. Ingredienti tiek saberzti, samīcīti ar rokām speciālā smalcināšanas traukā. Tieši šis pagatavošanas veids arī deva mērcei nosaukumu, jo pestare nozīmē berzt, mīcīt, smalcināt. Starp citu, itālieši cenšas panākt, lai pesto alla genovese tiktu iekļauts UNESCO nemateriālā kultūras matojuma sarakstā.

Dženovieši, gluži kā vairums itāliešu, ir nenogurdināmi futbola fani. Ne bez iemesla pilsētā darbojas pat divi augstākajā līgā spēlējoši klubi: UC Sampdoria un Genoa CFC. Turklāt pēdējā ir arī senākā joprojām spēlējošā Itālijas futbola komanda. Tā tika izveidota 1893. gadā. 1990. gadā Dženovā notika XIV Pasaules futbola čempionāts.

Lai gan Dženova var lepoties ar ap 30 km garu piekrasti, labāk aizbraukt uz miniatūro Boccadasse pludmali – mazītiņš līcītis, ap kuru stāv daudzkrāsainas mājas. Baumo, ka šeit esošajā saldējumnīcā var nogaršot garšīgāko saldējumu visā Dženovā. Ja Boccadasse līcītis un tā krāsainās mājiņas spēja iekarot jūsu sirdi, veltiet vēl pāris dienu Ligūrijas tuvākai izpētei. Ar vilcienu vai automobili viegli sasniegsiet Savona, Levanto, La Spezia vai Porto Venere pilsētiņas, kā arī slaveno Cinque Terre Nacionālo parku.

Kur nakšņot?

loading...