5 pasaules vietas īpaši eksotisku ēdienu cienītājiem

Jums patīk interesanti ceļojumi un garšo neparasti un eksotiski ēdieni? Šis raksts domāts tieši jums. Piedāvājam 5 pasaules vietas, kurās iespējams nogaršot īpaši eksotiskus ēdienus, kas ir daudz ekstremālāki par rozā auksto zupu.

1. Baluts, Filipīnas

Tā ir vārīta perināta pīles (vai vistas) ola, kurā jau ir izveidojies auglis. Šis ēdiens ir populārs Filipīnās, Kambodžā, Laosā, Vjetnamā un Ķīnā. Balutam tiek piedēvētas bezmaz brīnumainas dziednieciskās īpašības. Neskatoties uz reliģisko, ekonomisko un diplomātisko Rietumu spiedienu, filipīnieši joprojām lieto uzturā šo nacionālo ēdienu.

Baluts tiek tirgots uz ielām, filipīnieši to ēd katru dienu, un tā ir neaizvietojama ikdienas maltītes sastāvdaļa. Bieži šo olu pasniedz kā uzkodu pie alus. To sevišķi iecienījuši vīrieši, jo pastāv uzskats, ka balutam piemīt afrodīzija īpašības, un tas uzlabo potenci. Īpaši vērtīgs ir ap augli esošais šķidrums, kas atrodams tikai kvalitatīvā balutā. Filipīnās baluta ražošana ir industrializēta, un tiek apsvērtas iespējas eksportēt šo ēdienu uz Eiropu.

2. „Klinšu kalnu austeres”, Montāna (ASV)

Jūras veltes Montānā? Nesteidzaties ar secinājumiem! Šo delikatesi vēl sauc par "stepju austerēm", "kovboju ikriem" vai "Montānas fileju". Patiesībā tā tiek dēvēti jauna bullīša sēklinieki. Tie bullīšiem tiek nogriezti, lai dzīvnieks būtu mazāk agresīvs un augtu brangāks. Tos pārklāj ar rīvmaizi, izmarinē alū un apcep eļļā.

Katru rudeni Montānas štatā notiek lielākais pasaulē sēklinieku ēšanas festivāls, uz kuru katru gadu ierodas ap 15 tūkst. gardēžu. Buļļu sēklinieku ēšanas festivāls nav ģimenes svētki. Tajā ielaižamas personas no 21 gada vecuma.

3. Casu marzu, Sardīnija (Itālija)

Casu marzu, jeb "sabojājies siers", ir ļoti iecienīts Sardīnijā. Tas tiek gatavots no aitu piena un tiek pasniegts ar tajā ložņājošiem dzīviem mušu kāpuriem. Casu marzu forma sākotnēji tiek gatavota tāpat kā sardīniešu pekorino siers, taču galvenā atšķirība ir netipiskā fermentācijā. Svaigu gatavo pekorino siera formu noteiktā laikā atstāj ārā, lai īpašā siera muša tajā varētu sadēt oliņas. No tām izšķiļas tūkstošiem kāpuru, kas dzīvo un aug siera formā, un no tā pārtiek. Kāpuru izdalītās gremošanas sulas pārveido sieru mīkstā, irdenā masā. Ja kāpuri ir nedzīvi, sardīnieši šo sieru neēd, jo uzskata to par sabojājušos.

Casu marzu glabā ledusskapī un to ēd ar visiem dzīviem kāpuriem. Kamēr siers ir auksts, kāpuri ir mazkustīgi. Sieru parasti uzziež uz tradicionālās sardīniešu maizes un klāt uzdzer stipru sarkanvīnu. Vietējie tic, ka casu marzu ir lielisks afrodīzijs.

4. Lielie baltie kāpuri, Austrālija

Austrālieši ēd ķengurus, strausus, krokodilus, taču ne katrs uzdrošināsies nogaršot iezemiešu aborigēnu delikatesi – baltos kāpurus. Tās izaug līdz pirksta lielumam un tiek ēstas svaigas vai ceptas uz oglēm. Neskan garšīgi? Īsti austrālieši jums nepiekritīs, un šis ēdiens šeit ir diezgan ierasts un iecienīts.

5. Jūrascūciņa, Peru

Bērnībā jums bija jūrascūciņa? Mīļa radībiņa, vai ne? Arī peruiešiem ļoti patīk šis dzīvnieciņš. Tiesa, citā nozīmē. Peru šis grauzējs ir viens no galvenajiem svētku gardumiem. Iecienītākais ēdiens no jūrascūciņām saucas "Cuy" un tiek pasniegts ar kartupeļiem vai rīsiem. Tie, kas ir nogaršojuši jūrascūciņas, apgalvo, ka to garša ir līdzīga trušu gaļas garšai. Aprēķini lēš, ka gada laikā Peru iedzīvotāji apēd vairāk kā 3 milj. jūrascūciņu.