Nepieciešama viesnīca?
  • Istaba #1
    Pieaugušie
    Bērni
    Bērna vecums
Vieta
Ierašanās
Izbraukšana
Viesi un istabas
Istabu skaits
  • Istaba #1
    Pieaugušie
    Bērni
    Bērna vecums
Par valsti Galerija Kur nakšņot? Saistītie raksti

Horvātija, kas arī zināma kā Tūkstoš salu valsts, ir godam pelnījusi titulu “Atvaļinājumu zeme”. Vairāk kā 2 600 saulainās stundas gadā, kas ir virs vidējā rādītāja Eiropā, padara Horvātiju par vienu no saulainākajām piekrastēm pasaulē. Lūk vēl daži no svarīgākajiem faktoriem par labu šai paradīzei zemes virsū – jūras ūdens temperatūra, tīrība, ūdens dzidrums un Horvātijas pludmaļu augstais novērtējums.

Lai gan lielākā daļa Adrijas jūras piekrastes līnijas pieder Itālijai un Horvātijai, tomēr itāļi vislabprātāk izvēlas atvaļinājumus pavadīt tieši Horvātijas kūrortos, kas izskaidrojams ar daudz tīrākiem ūdeņiem. Dināru kalni, kas stiepjas gar Horvātijas krastiem, pasargā to no ziemeļu un austrumu vējiem, kā arī nodrošina ūdens dzidrumu Horvātijas Rivjērā līdz pat 50 m dziļumā, jo kalnu upes nenes līdzi nekādas  nogulsnes vai augsnes paliekas. Šeit peldēšanas sezona sākas maijā, kad ūdens temperatūra sasniedz 17-18 grādus, savu kulmināciju līdz 26 grādiem tā sasniedz jūlijā-augustā, dažreiz pat septembrī, un, ticiet vai nē, pat oktobrī ūdens temperatūra ir augstāka nekā gaisa temperatūra.  

Pludmales Horvātijā, kurām nav raksturīgas mums tik pierastās zeltainās smiltis, varam iedalīt trīs kategorijās:  betonētās piekrastes, kur iespējams izbaudīt saules starus, atpūšoties uz īrēta zviļņa vai arī līdzpaņemtā pludmales dvieļa; smalku oļu pludmales, kuras piedāvā tādas pat iespējas; un dabiskās pludmales, kas atrodas starp jūrā izvirzītām klintīm, kur cilvēki dodas meklēt romantiskas noskaņas vai baudīt divvientulību. Jebkurā gadījumā, katrs viesis noteikti atradīs ko savai gaumei piemērotu – Horvātijas piekraste ir 1 777 km gara, nepieminot papildu 4 059 km krasta līnijas ap blakus esošajām salām.

Pateicoties savai reputācijai kā pirmajai valstij pasaulē, kas tālajā 1958. gadā legalizēja nūdismu, šī virziena piekritēji no visas Eiropas ierodas šeit baudīt saulīti, un, lai gan ir neskaitāmas nūdistu pludmales, kādu no Ievas un Ādama kostīmā tērptiem viesiem ieraudzīsiet arī nedaudz nostāk no koplietošanas pludmalēm – galu galā, Horvātijas piekraste tie uzskatīta par vietu, kas ārstē dažādas elpceļu un dermatoloģiskās kaites.  

Kopumā Horvātijā ir 1 244 salu, no visām dienvidu Eiropas valstīm tikai Grieķijai pieder vairāk salu.

Krka, Cres, Brač, Hvar, Korčula – šīs ir tikai dažas no vislabāk zināmajām salām, katrā no tām ir kas īpašs, kas īpatnējs, kas atrodams tikai tur. Tikai 65 no visām salām ir pastāvīgi apdzīvotas un visbaudāmākais veids kā tās iepazīt ir vai nu burājot, vai apceļojot tās ar laivu. Viens no skaistākajiem Horvātijas parkiem ir Brijuni nacionālais parks – tas atrodas Kornati arhipelāgā, kas, savukārt, sastāv no 147 atsevišķām salām. Slavenā Dienvidslāvijas līdera Broza Tito vasaras rezidence arī atradās Kornati.

No valsts augšdaļas līdz tās apakšējai daļai visa cietzeme iedalās trīs reģionos: Istrijas pussala, Kvarner un Dalmācija. Istrijas pussala rosina asociācijas ar Venēciju, tieši šī pussala nodrošināja Itālijas kanālu ar būvniecībai nepieciešamajiem akmeņiem. Līdz pat šai dienai vairāki mazi ciemati ir izrotāti ar spārnotajām lauvām, kas ir Venēcijas simbols. Viens no senākajiem un iespaidīgākajiem arhitektūras pieminekļiem ir Istrijas pussalas amfiteātris – liela būve, kas simbolizēja varu Senajā Romā, kur gladiatori cīnījās viens ar otru uz dzīvību un nāvi; kur tika iestudētas pat jūras kauju izrādes. Mūsdienās amfiteātrī, kurš spēj uzņemt 23 000 cilvēku, tiek rīkoti pasaulslavenu grupu un operas dziedātāju koncerti.  

Poreč pilsētas zināmākā celtne ir 5. gs. Eifrāzija bazilika, kas ir slavena ar tās mozaīkām, un ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Taču lielākā Istrijas pērle, bez šaubām, ir Rovinja. Tās šaurās, līkumainās ieliņas, kas kādreiz bija novietotas uz salas, ir elpu aizraujošas. Ja sekosiet šīm ieliņām augšup, nonāksiet kalna galā esošajā Sv. Eifēmija baznīcā, kurā sarkofāgā tiek glabāts arī pats Sv. Eifēmijs – pilsētas aizstāvis. Apmeklējot šādas mazas pilsētiņas ir pa īstam iespējams izbaudīt valsts senatnīgu auru, kas organiski savijas ar vietējo paražām, dienvidniecisko viesmīlību un mierīgo pasaules uztveri.

Kvarner reģions ir vislabāk piemērots alpīnistiem – šeit atradīsiet lieliskas kalnos kāpšanas programmas, kurās neizpaliks arī fantastiskas nacionālās vakariņas un vietējā raki degustācijas.

Dalmācija, šķiet, ir vispopulārākais un visplašāk reklamētais Horvātijas reģions; tā ir pagarināta dienvidu valsts daļa, kur atrodas lielākā daļa salu. Šajā reģionā arī ir visvairāk apmeklētās pilsētas – Zadar, Šibenik, Trogir, Split un Dubrovnik. Katrā no šīm pilsētām ir kāds objekts vai pat pati pilsēta ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.  

Vēl kāds interesants, ar Dalmācijas reģionu saistīts fenomens, ir polifoniskā dziedāšana, ko dēvē par klapa – to izpilda vīriešu grupa 4-6 personu sastāvā. Klapa grupas sniedz priekšnesumus Diokletiāna pilī, Split vecpilsētā – ievērības cienīgs pasākums elpu aizraujošā vietā.

Viena no Horvātijas populārākajām un labāk zināmajām tūristu piesaistes vietām, ir Plitvices ezeru nacionālais parks Likas reģionā, kas ir novietots patālāk no jūras. No valsts astoņiem parkiem, šis ir vecākais un tika dibināts Dienvidslāvijas republikas laikā. Šeit ieraudzīsiet sešpadsmit karstu ezerus, kas novietoti dažādos augstumos virs jūras līmeņa; caur tiem plūstot Koronas upei, tā veido tūkstošiem kaskādes un ūdenskritumus – izbaudot pastaigas pa tūristu takām, jutīsities kā paradīzē.

Kamēr esat Horvātijā, Jūs noteikti arī vēlēsities apmeklēt citas iecienītas tūristu piesaistes vietas netālu esošajās valstīs. Dažas no populārajām ceļojumu tūrēm aizvilinās jūs līdz Venēcijai Itālijā vai Slovēnijā esošajām  Postojnas alām un Predjamas pili, kas karājas pašā klints malā.

Jūsu ievērības cienīga noteikti ir arī Horvātijas virtuve. Laiku laikos to ietekmējušas ungāru, itāļu un pat turku kulinārijas tradīcijas. Jums noteikti jānogaršo jēra gaļa, ko piedāvā no jūras attālākajos reģionos. Tāpat kā visi bijušie dienvidslāvi, arī horvāti ir bez prāta no čevapi (taisnstūra maltās gaļas sitenis). Jūras piekrastes kulinārijā dominē zivis un citi jūras velšu ēdieni, no kuriem jo īpaši ieteicami astoņkāju salāti, kas ir ideāls atsvaidzinošo vasaras ēdienu sabiedrotais. Un lūdzu, neaizmirstiet nogaršot vietējo vīnu un raki, kuru vislabākais pavadonis būs slavenie horvātu sieri.

Kur nakšņot?

loading...